eVeselībasPunkts

Sāpes ceļa locītavas priekšpusē

Sāpes ceļa locītavas priekšpusē biežāk ir sastopamas jauniem un sportiskiem cilvēkiem, un to rašanās ir saistīta ar ceļa locītavas uzbūvi. Ceļa locītavas priekšpusē starp augšstilba un apakšstilba kauliem atrodas cilvēka skeleta lielākais papildkauls – patella jeb ceļa kauliņš, kam ir svarīga nozīme locītavas kustības nodrošināšanā. Ceļa locītavas priekšpuses sāpju biežākie cēloņi ir:

  1. patellas tendinīts (cīpslas iekaisums), ko sauc arī par “lēcēja celi”,
  2. patellofemorālā hondroze (hondromalācija) jeb ceļa kauliņa skrimšļa bojājums.

Abus stāvokļus izraisa pārmērīga ceļa locītavas noslodze, piemēram, cilvēkam pastiprināti trenējoties.

Piezemējoties uz kājas pēc lēciena vai arī kāpjot augšup vai lejup pa kāpnēm, ceļa locītava tiek pakļauta lielai slodzei. Lielāko daļu slodzes uzņem ceļa kauliņš jeb patella. Spēka iedarbība var būt divējāda:

  1. iestiepums patellas cīpslā,
  2. patellas saspieša pret augšstilba kaulu.

Cilvēkam ar sāpēm ceļa locītavas priekšpusē vienlaikus var būt abi problēmas iemesli. Atkārtota viena vai otra spēka iedarbība var padarīt lielāko daļu audu stiprāku, taču pārmērīgs spēks un nepietiekams atveseļošanās laiks var izraisīt audu bojājumu un noārdīšanos, kā rezultātā rodas sāpes.

Patellas tendinīts

Visbiežākais ceļa locītavas tendinīta cēlonis ir patellas cīpslas kairinājums, ko tautā sauc par “lēcēja celi”. Patellas cīpsla piestiprina ceļa kauliņu pie lielā apakšstilba kaula (tibia). Patellas cīpsla visbiežāk tiek pārslogota cilvēkiem, kas nodarbojas ar basketbolu, volejbolu, distanču skriešanu, tāllēkšanu, kāpšanu kalnos, daiļslidošanu, tenisu vai augsti efektīvu aerobiku. Itin bieži pēc sporta nodarbības vai aktīvas atpūtas cilvēks sajūt pēkšņas sāpes tieši zem ceļa locītavas. Sāpes pastiprinās, piezemējoties uz kājām pēc lēciena vai kāpjot augšup un lejup pa kāpnēm. Reizēm sāpes rodas arī miera stāvoklī, īpaši pēc ilgstošas sēdēšanas ar saliektiem ceļgaliem. Bieži ir vērojams pietūkums tieši zem ceļa locītavas, kā arī vājuma sajūta celī, kad tas sāp.

1. ilustrācija. Ceļa kauliņa saites iestiepums

Pārmērīgas noslodzes dēļ patellas cīpsla iekaist un ir sāpīga palpējot. Patellas cīpslas pārmērīgas slodzes izraisītas traumas rodas, ja cilvēks ilgstoši atkārto noteiktu darbību (parasti skrien, lec vai pakļauj sevi citai lielai un ilgstošai slodzei), līdz cīpslu veidojošajos audos rodas mikroskopiski bojājumi. Pēc tam rodas pietūkums, iekaisums un sāpes. Patellas tendinīta agrīnā (akūtā) stadijā sāpes un iekaisums mazinās līdz ar atpūtu. Pie fiziskas kustības sākumā var just sāpes, taču šīs sāpes bieži izzūd pēc iesildīšanās un atgriežas pēc darbības beigām. Ja sportists turpina darbību, neņemot vērā sāpes, sākotnēji viņš parasti var turpināt vingrot vai sportot ierastā līmenī. Tomēr, ja sportošana turpinās bez atpūtas, sāpes kļūst noturīgākas un ir jūtamas gan pirms darbības, gan tās laikā un pēc tās. Ja cilvēks ignorē sāpes un turpina treniņus un noslodzi, cīpslas bojājumi var būt neatgriezeniski un cīpslas sadzīšana prasīs daudz laika.

Patellas hondromalācija

Kad ceļa locītava kustas, ceļa kauliņš bīdās slīdot, lai paliktu saskarē ar augšstilba kaula apakšējo galu (femur trohleāro rievu). Parasti šajā kustībā gandrīz nav berzes spēka, jo berze starp šīm divām locītavu virsmām ir aptuveni 20% no berzes spēka, kas rodas, ledum slīdot pa ledu. Ja ceļa kauliņa un/vai augšstilba kaula locītavas virsma (locītavu skrimšļi) kļūst mīkstāki vai negludi, berze palielinās. Tā rezultātā patellas kustības laikā ir dzirdama vai jūtama krakšķēšana jeb krepitācija. Šādu stāvokli, kurā ir dzirdama patellofemorālā krepitācija, sauc par patellofemorālo hondromalāciju.

2. ilustrācija. Ceļa kauliņa saspiedums

Spēks, ar kādu ceļa kauliņš tiek spiests pret augšstilba kaulu, ir 1,8 reizes lielāks par ķermeņa svara radīto spēku katrā solī, ejot pa līdzenu virsmu. Kāpjot augšup pa kāpnēm, spēks ir jau 3,5 reizes lielāks par ķermeņa svara radīto, savukārt, kāpjot lejup pa kāpnēm, tas ir pat 5 reizes lielāks. Skrienot vai piezemējoties uz kājas pēc lēciena, patellofemorālā noslodze var 10–12 reizes pārsniegt ķermeņa svara radīto spiediena spēku.

3. ilustrācija. Noslodze starp ceļa kauliņu un augšstilba kaulu

Patellas hondromalācijas simptomi parasti ir sāpes ceļa locītavas priekšpusē, kas saasinās, kāpjot augšup un lejup pa kāpnēm, ilgstoši sēžot ar saliektiem ceļgaliem (piemēram, kinoteātrī) vai veicot dziļus ceļa locītavas izliekumus vai ieliekumus. Spiediens starp ceļa kauliņu un augšstilba kaulu ir samazināts līdz minimumam, ja ceļa locītava ir taisna vai tikai nedaudz saliekta. Vingrinājumi un darbības, kuru veikšanai nepieciešama dziļa ceļa locītavas locīšana, lēkšana un piezemēšanās, smagu kravu stumšana vai vilkšana, kā arī strauja apstāšanās un kustības sākšana no jauna, radīs ļoti lielu slodzi patellofemorālai locītavai un patellas cīpslai.

Terapija

Patellas tendinīts

Terapijai ir divi mērķi: samazināt iekaisumu un ļaut cīpslai sadzīt. Kad ceļa locītava sāp un ir pietūkusi, cilvēkam tā ir jāatslogo un jāatslābina. Jāatturas kāpt pa kāpnēm un lēkt. Sēdēšanas laikā ceļa locītava ir jātur taisni. Jāizvairās no tupēšanas, pliometriskiem vingrinājumiem, piemēram, lēkšanas no augstuma.

4. ilustrācija. Pliometriski vingrinājumi, lecot uz augšu un no augstuma, pasliktina atveseļošanos

Ļaujiet sāpēm būt jūsu ceļvedim! Stāvoklis pasliktināsies, ja cilvēks turpinās darbības, ignorējot sāpes. Neliels diskomforts vai sāpes nav problēma, bet bažas rada izteiktas sāpes. Uzklājiet uz ceļa locītavas dvieli un uzlieciet uz tā maisiņu ar sasmalcinātu ledu. Paturiet to 20 minūtes 2 vai 3 reizes dienā, kā arī vienmēr pēc sportiskām aktivitātēm. Tas mazina pietūkumu, iekaisumu un sāpes.

Mazināt sāpes un iekaisumu dažkārt palīdz aspirīns vai citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, naproxen vai ibuprofen, ko labāk ieteiks ārsts. Fizioterapeits vai ārsts var ieteikt arī vingrinājumus muskulatūras nostiprināšanai. Vingrinājumus var izmantot arī augšstilba muskuļu stiepšanai un līdzsvarošanai.

Dažos gadījumos tomēr var būt nepieciešama ķirurģiska operācija.

Patellas hondromalācija

Vislabākā patellofemorālās hondrozes terapija ir izvairīšanās no darbībām, kuru dēļ ceļa kauliņš tiek spiests pret augšstilba kaulu ar lielu spēku. Tas nozīmē atturēties no kāpšanas pa kāpnēm un iešanas kalnā augšup un lejup, dziļas ceļa locītavas locīšanas, tupšanās uz ceļgaliem, soļošanas aerobikas un augsti efektīvas aerobikas. Svarīgi ir izvēlēties pareizus apavus un sievietēm labāk nevalkāt augstpapēžu kurpes. Nedrīkst vingrot, sēžot uz virsmas un ceļot ar kājām svaru.

5. ilustrācija. Sēdus nedrīkst veikt ekstensijas vingrinājumus ar svariem

Ceļa locītavu atslogot palīdz elastīga ceļa locītavas saite vai ortoze ar atvērumu centrā, kā arī ledus komprešu izmantošana uz 20 minūtēm pēc vingrošanas.

Sports

Ja ceļa locītava sāp, jāizvairās no sporta veidiem, kas var saasināt tās problēmas. Var būt nepieciešama pilnīga atpūta. Kad pēc ārstēšanas ceļa locītavas stāvoklis uzlabojas, vajadzētu būt iespējai atkal izbaudīt daudzus sporta veidus. Sporta veidi, kas saasina patellas tendinītu un patellas hondromalāciju: volejbols, basketbols, futbols, distances skriešana, badmintons, skvošs un svarcelšana (īpaši no tupus stāvokļa).

Sporta veidi, kas varētu izraisīt sāpju simptomus: riteņbraukšana (vislabāk ir noregulēt sēdekli augstu paceltu un izvairīties no braukšanas pa kalnainu trasi), beisbols, hokejs, slēpošana un teniss.

Ceļa locītavām saudzīgi sporta veidi: peldēšana (īpaši kraulā), staigāšana (tomēr izvairieties no gājiena augšup un lejup) un distanču slēpošana.

!!! Nedrīkst veikt šādus vingrinājumus: atvēzienus (piemēram, boksā), izklupienus (piemēram, paukošanā) un pietupienus.

!!! Nedrīkst lietot šādus trenažierus: pakāpienu trenažieri un kāju stiepšanas trenažieri.

Ieteicami vingrinājumi un trenažieri, ja tie neizraisa sāpes, krakšķēšanu un pietūkumu ceļa locītavā: vingrinājumi ar taisnām kājām, velotrenažieris (augsts sēdeklis, zema pretestība), kāju prese (ceļa locītavas nedrīkst būt saliektas vairāk nekā 90 grādu leņķī), kāju liekšanas trenažieris augšstilba bicepsa trenēšanai.

Pēc ārsta vai fizioterapeita norādījumiem jāpilda pareiza vingrinājumu programma, kurā iekļauti turpmāk minētie vingrinājumi.

Četrgalvu muskuļa (m. quadriceps) stiprināšana

Sasprindzina kvadricepsu tā, lai rodas sajūta, ka muskulis velk patellu augšup. Notur muskuli sasprindzinātā stāvoklī 5 sekundes, tad atslābina. Pēc laika atkal sasprindzina un atslābina. Tā atkārto vairākas reizes.

6. ilustrācija. Kvadricepsa stiprināšana, sasprindzinot muskuli un velkot patellu uz augšu

Taisnas kājas celšana

Savilkt četrgalvu muskuli tā, lai ceļgals būtu plakans, taisns un pilnībā izstiepts. Jācenšas pacelt visu kustīgo ekstremitāti virs grīdas vai gultas virsmas. Ja spējat noturēt ceļgalu taisni, jāpaceļ ekstremitāte līdz aptuveni 45 grādu leņķim, jāietur pauze vienu sekundi un pēc tam lēnām jānolaiž kāja lejā līdz virsmai. Jāatslābina kāja un pēc tam jāatkārto celšana. Ja ceļgals liecas, mēģinot pacelt kāju no virsmas, šis vingrinājums nav jāpilda. Jāmēģina veikt šo vingrinājumu, līdz varat pacelt ekstremitāti, neļaujot ceļgalam saliekties. Vingrinājumu atkārto 20 reizes.

7. ilustrācija. Taisnas kājas celšana

Īsā loka celšana

Kad ceļgals ir saliekts virs sarullēta dvieļa vai segas, kāja jāpaceļ tā, lai ceļgals pilnībā iztaisnotos. Ceļgals šādā pozīcijā jānotur 5 sekundes, pēc tam kāja lēnām jānolaiž lejā. Vingrinājumu atkārto 20 reizes.

8. ilustrācija. Īsā loka celšana

Slīdēšana gar sienu

Jānostājas taisni, ar muguru un sēžamvietu atslienoties pret sienu. Pēdas jānovieto aptuveni 30 cm attālumā vienu no otras un aptuveni 15 cm attālumā no sienas. Gurni lēnām jāvirza lejup, saliecot ceļgalus un slīdot gar sienu lejup, līdz ceļgali ir saliekti aptuveni 45 grādu leņķī. Ietur pauzi 5 sekundes un pēc tam lēnām virzās augšup vertikālā sākuma stāvoklī. Šo vingrinājumu nedrīkst veikt pārāk strauji vai notupties pārāk zemu, jo tas var saasināt sāpes. Nevajadzētu veikt šo vingrinājumu, ja ceļa locītavā ir jūtama krakšķēšana vai ja tā ir sāpīga. Vingrinājumu vajag veikt 3 piegājienos, atkārtojot to 10–15 reizes.

9. ilustrācija. Slīdēšana gar sienu

Daži vispārīgi ieteikumi, veicot vingrinājumus un vingrinājumus ar svariem

  • Neceliet pārāk lielu svaru! Celiet atsvaru, kas ir apmēram uz pusi mazāks par maksimālo svaru, ko spējat pacelt. Ieteicams izvēlēties atsvaru, ar ko varat strādāt vismaz 20–30 reizes, līdz nogurstat.
  • Ja nākamajā dienā pēc vingrošanas jūtat sāpes, atpūtieties un atsāciet vingrošanu, kad tās ir mazinājušās. Nestrādājiet caur sāpēm!
  • Stiepšanās vingrinājumus veiciet tikai tad, kad esat iesildījies un pat nosvīdis. Nestiepieties, kad muskuļi ir vēl “auksti”!

Lai arī bieži sakām, ka “tas, kas mūs nenogalina, mūs stiprina”, tomēr, domājot par ceļa locītavas veselību, labāk ir neeksperimentēt ar pārslodzēm, jo tās agrāk vai vēlāk var neatgriezeniski sabojāt locītavu. Slodze, kas pakāpeniski tiek palielināta, ievērojot atjaunošanās un atslodzes periodu, stiprina, bet pārslodze – nogalina. Izturieties gudri pret savu veselību!

Ilustrācijas sagatavoja Mārtiņš Bērziņš.

Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: