eVeselībasPunkts

Holesterīnu pazeminošas zāles

Sabiedrībā joprojām bieži ir sastopams uzskats, ka ar paaugstinātu holesterīnu jātiek galā bez zālēm un vispār jau tas izteiktus draudus dzīvībai nerada, vai pat, vēl vairāk kontrastējot patiesībai, ka pārāk zems holesterīns arī rada kaitējumu cilvēka veselībai. Patiesībā pat šķietami normāls holesterīna līmenis daudzos gadījumos ir par augstu un ilgtermiņā rada nelabvēlīgas izmaiņas kā sirds, tā citos asinsvados, un šīs izmaiņas visbiežāk nav jūtamas, līdz notiek miokarda infarkts vai insults.

Par paaugstinātu kopējo holesterīnu (KH) uzskata, kad tas ir virs 5 mmol/l vai kad zema blīvuma holesterīns (ZBLH) jeb tautā sauktais sliktais holesterīns ir virs 3 mmol/l. Patiesībā katram cilvēkam ir savs optimālais jeb tā sauktais mērķa holesterīna līmenis, kas ir atkarīgs no sirds un asinsvadu slimību riska. Iepriekš minētais ZBLH līmenis 3 mmol/l ir vairākuma laboratoriju norma, pat nedaudz augstāks ir pieļaujams jauniem cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam, kad slimības risks vēl ir zems. Cilvēkiem, kas vecāki par 40 gadiem, ja pastāv viens vai vairāki papildu sirds un asinsvadu slimību riski, piemēram, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, cukura diabēts, smēķēšana vai personai ir pirmās pakāpes radinieks ar agrīnu (vīrieši līdz 55 gadu vecumam, sievietes līdz 65 gadu vecumam) sirds un asinsvadu slimību, optimālais ZBLH pārsvarā būs zem 2,6 mmol/l. Cilvēkam ar vismaz vienu no šiem riska faktoriem noteikti ir jānosaka savs holesterīna līmenis un jāvēršas pie ārsta, lai noteiktu, vai ir jāsāk holesterīnu pazeminoša terapija.

Ja pacientam jau ir atklāta sirds asinsvadu aterosklerotiska slimība (slimība, kad sirds asinsvadu sienās nogulsnējas holesterīns, asinsvadus bojājot un sašaurinot to diametru), zema blīvuma holesterīnam obligāti jābūt zem 1,8 mmol/l. Tātad 3 mmol/l, kas ir šķietami normāls ZBLH rādītājs, vairs nederēs kā pieņemams, ja pacients vēlas saglabāt savu asinsvadu caurplūstamību un novērst to tālāko bojāšanos, lai neattīstītos miokarda infarkts un citas smagas komplikācijas.

Tātad pacientam obligāti jāsāk (ja vēl nav sācis vai ir par to šaubījies) lietot holesterīnu pazeminošās zāles, ja ārsts ir konstatējis aterosklerotiskas izmaiņas. Zāles ir noteikti jālieto kombinācijā ar veselīga dzīvesveida uzturēšanu, ar ko vienu pašu jau diagnosticētas slimības gadījumos vairs nepietiks. Tāpat zāles ir jāsāk lietot gadījumos, kad ateroskleroze vēl nav konstatēta, bet ZBLH > 2,6 mmol/l, pastāv citi riska faktori un ārsts ir secinājis, ka aterosklerozes risks tomēr ir augsts.

Asinis mēģenēs

www.freepik.com

Ja pacientam ir konstatēts kopējā holesterīna līmenis virs 8 mmol/l (vai bērnam virs 6 mmol/l) un ģimenē ir zināms kāds pirmās pakāpes radinieks ar agrīnu sirds un asinsvadu slimību (vīriešiem līdz 55 gadu vecumam un sievietēm līdz 60 gadu vecumam) vai savam vecumam aizdomīgi augstiem holesterīna rādītājiem, pastāv aizdomas par ģenētiski pārmantotu slimību – ģimenes hiperholesterinēmiju –, kuras gadījumā holesterīns ir paaugstināts jau no paša dzimšanas brīža, tādā veidā radot risku izveidoties aterosklerotiskām izmaiņām personas asinsvados jau agrīnā vecumā (slimību risks ir 20 reizes paaugstināts), kas nereti ir jau trešajā un ceturtajā dzīves dekādē, smagos gadījumos – pat līdz 20 gadu vecumam, ja šī slimība tiek pārmantota no abiem vecākiem. Ģimenes hiperholesterinēmijas gadījumā holesterīnu pazeminošā terapija tiek sākta, sasniedzot pilngadību, bet nereti jau pusaudža gados, un tā ir absolūti obligāta visa mūža garumā ar mērķi nodrošināt dzīvildzi un dzīves kvalitāti kā cilvēkiem bez šīs slimības. Praksē nākas saskarties ar daudziem pacientiem, kam ģimenes hiperholesterinēmijas diagnoze tiek konstatēta novēloti jau brīdī, kad nepieciešamas sirds artēriju operācijas, lai gan augsts holesterīna līmenis (virs 8 mmol/l) ir bijis zināms jau gadiem ilgi.

Jāuzsver, ka pats holesterīns nav sajūtams, ir jūtamas tikai tā radītās sekas vēlīnās fāzēs. Kad cilvēks sajūt pirmās izpausmes, tās jau būs gadiem, pat gadu desmitiem ilga procesa sekas, kad sirds asinsvadu sašaurinājumi pārsniedz 70–90% un kad ar tablešu terapiju nu jau vairs nebūs pietiekami. Tāpēc ir tik būtiski konsultēties ar savu ārstu jau laikus, lai izvērtētu, vai nav jāsāk pazemināt holesterīnu arī ar zālēm. Ārstiem ir pieejamas metodes, kā izvērtēt iespējamo holesterīna radīto komplikāciju risku. Holesterīnu pazeminošās zāles, kuru galvenā grupa ir statīni, ir visefektīvākais un drošākais veids, kā izvairīties no miokarda infarkta!

Statīni ir sirds un asinsvadu profilaksē un ārstēšanā visvairāk zinātniski pamatotā zāļu grupa, kas aizkavē holesterīna veidošanos organismā, tādā veidā samazinot tā daudzumu asinīs. Statīnu grupai ir arī pretiekaisuma efekts, pateicoties tam asinsvada sieniņā izgulsnējusies aterosklerotiskā plātnīte, saukta arī par pangu, kļūst stabila un vairs nedraud plīst. Ilgstoši (gadu laikā) lietojot statīnu grupas preparātus, pangas lēnām pat mazinās izmēros.

Ņemot vērā, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir biežākais nāves cēlonis un ateroskleroze ir biežākā sirds un asinsvadu slimība, var apgalvot, ka laikus un ilgstoši profilaktiski īstenota holesterīna pazemināšana ir arī viens no visefektīvākajiem farmakoloģiskajiem pasākumiem, kā pagarināt populācijas dzīvildzi.

Tablešu sauja rokās

www.freepik.com

Paaugstināts holesterīns kombinācijā ar paaugstinātu asinsspiedienu (virs 140/90 mm Hg; atgādinām, ka par optimālu asinsspiedienu uzskata asinsspiedienu zem 120/80 mm Hg) ir liels drauds ne tikai sirds, bet arī smadzeņu un citu orgānu asinsvadiem. Paaugstinātais asinsspiediens asinsvada sienās no iekšpuses rada mikroplaisas, kurās ir daudz vieglāk iekļūt holesterīnam, radot iekaisumu asinsvada sienā. Rezultātā ilgtermiņā izveidojas holesterīna un iekaisuma šūnām bagāts izgulsnējums jeb aterosklerotiskā panga, kas asinsvadā rada sašaurinājumu, samazinot barības vielu un skābekļa piekļuvi attiecīgajam orgānam. Pangā norit nemitīgs iekaisuma process, kura dēļ ir iespējams tās plīsums un tās daļas vai atsevišķu daļiņu radīts asinsvada nosprostojums. Tas var izraisīt sirds infarktu vai smadzeņu insultu. Šeit ir svarīgi pieminēt, ka, pat ja holesterīns ir normas robežās, pastāvot tādiem faktoriem kā arteriālajai hipertensijai, smēķēšanai, cukura diabētam, ir augsts risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimību.

Lai neveidotos iepriekš minētie asinsvadu bojājumi, ir ļoti svarīgi jau laikus zināt savu holesterīnu un pārliecināties, vai nav arī paaugstināts asinsspiediens (nerunājot jau par smēķēšanas atmešanu un regulāru glikozes līmeņa asinīs kontroli cukura diabēta pacientiem). Ne vienmēr izdodas abus noturēt optimālā līmenī tikai ar pareiza dzīvesveida palīdzību. Tad ir jāsāk medikamentozā terapija gan ar zālēm, kas pazemina holesterīnu, gan ar tām, kas pazemina asinsspiedienu. Šeit parādās statīnu grupas labvēlīgā īpašība, proti, iespēja tos kombinēt arī ar citām zālēm, īpaši uzsverot statīna kombināciju kopā ar zālēm pret jau minēto paaugstināto asinsspiedienu. Lietojot attiecīgo kombināciju mazās devās profilaktiski pacientam, kam nav sirds un asinsvadu slimības, izteikti samazinās risks ar tādu saslimt. Pašlaik pacientu ērtības labad ir pieejama arī statīna un spiedienu pazeminošā medikamenta kombinācija vienā tabletē.

Noteikti rodas jautājums, vai statīnu grupas medikamenti var izraisīt blakusparādības. Var, bet reti, un ļoti, ļoti reti tās ir bīstamas. Turpretim statīnu nelietošanas blakusefekti ir novēroti daudz biežāk: tās ir aterosklerotiskas izmaiņas cilvēka ķermeņa asinsvados, sākot ar to nelieliem sašaurinājumiem un beidzot ar sirds infarktiem un insultiem. Tas, protams, nenozīmē, ka visai pasaulei ir jālieto statīni (apzinīgam cilvēkam, kam nav pārmantoti augsts holesterīns, arī regulāras fiziskas aktivitātes un veselīgs, pareizs uzturs nodrošinās labus rezultātus), bet, ja nopietni novērtē ieguvumus no statīnu grupas preparātiem, – tās ir miljoniem glābtas dzīvības.

Tāpat nereti sabiedrībā ir izteiktas bažas par to, vai ļoti pazemināts holesterīns neradīs problēmas cilvēka organismā. Ir apstiprināts, ka pat tad, ja zema blīvuma holesterīns ir tikai 0,3 mmol/l, šūnas necieš no tā bada. Ir zināma reta slimība ar nosaukumu hipobētalipoproteinēmija, kuras gadījumā ģimenē pārmantojas ļoti zems holesterīna līmenis, – šiem pacientiem ZBLH parasti ir ap 0,4 mmol/l. Un vienīgā raksturīgā šo ģimeņu iezīme ir ilgāks mūžs.

Vissvarīgākā ir pacienta un ārsta savstarpējā sadarbība un uzticēšanās. Ārstam ir svarīgi noteikt pacienta ZBLH mērķi atkarībā no sirds un asinsvadu slimības riska un nozīmēt optimālu terapiju. Pacientam ir svarīgi regulāri veikt holesterīna analīzes un dzert zāles, līdz tiek sasniegts atbilstošs ZBLH mērķis un tad to uzturēt, nereti – visu mūžu. Rezultātā tiek krietni samazināts risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimību, kā arī novērsta stāvokļa pasliktināšanās un veicināta tā uzlabošanās, ja aterosklerotiska slimība jau ir izveidojusies.

Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: