eVeselībasPunkts

Grūtnieču un dzemdību aprūpe

Grūtnieces veselības aprūpi nodrošina: ginekologs, dzemdību speciālists, kā arī ģimenes ārsts vai vecmāte, ja grūtniecība norit fizioloģiski, bez sarežģījumiem.

Sievietes veselības aprūpes kārtību grūtniecības periodā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušā veselības aprūpes kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.611 Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība. Vienlaikus aicinām ikvienu grūtnieci visus neskaidros jautājumus saistībā ar grūtniecības norisi pārrunāt ar ārstniecības personu – ginekologu (dzemdību speciālistu), vecmāti vai ģimenes ārstu –, kas veic grūtnieces aprūpi.

Ginekologs (dzemdību speciālists), vecmāte vai ģimenes ārsts pirmā apmeklējuma laikā vai jebkurā citā grūtniecības periodā, ja ir parādījušies vai ir apzināti kādi grūtniecības riska faktori, izvērtē grūtniecības un dzemdību risku un nosaka, kura no iepriekš minētajām ārstniecības personām veiks turpmāko grūtnieces aprūpi. Katrā apmeklējuma reizē ārstniecības persona izvērtē grūtniecības risku un, ja nepieciešams, sastāda individuālu grūtniecības vadīšanas plānu un nodrošina papildu izmeklējumu veikšanu.

Dzemdību aprūpe

Vecmātes loma dzemdību aprūpē nav izmērāma, jo darbā ar dzemdētāju vecmāte neizmanto tikai savas profesionālās iemaņas un zināšanas, bet arī piedalās emocionāli un fiziski. Bieži vien dzemdības, lai arī sākušās formāli, kļūst ļoti personiskas un uz sajūtām balstītas, vienlaikus nevajadzētu aizmirst, ka vecmāte ir ārstniecības persona. Vecmātes rokas ir pirmās, kas skar dzimstošo mazuli, tāpēc tām ir jābūt atbalstošām, mīlošām un drošību radošām.

Tas, cik veiksmīga sadarbība veidosies starp vecmāti un dzemdētāju, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Taču visbiežāk pietiek ar savstarpēju cieņu. Vecmātēm būtu jāatceras, ka sieviete dzemdībās ir ārkārtīgi jūtīga un ka katrs neapdomīgs vārds vai intonācija var radīt sievietē nevajadzīgu stresu un pārdzīvojumu. Savukārt dzemdētājām būtu skaidri jāapzinās tas, ka viņas ir tās, kuras dzemdē, dzemdē bērniņu sev, nevis personālam, un ka vecmāte nu nekādi nav vainīga, ka dzemdībās sāp. Lai cik arī tas ir savādi, bet dzemdībās esam piedzīvojušas gan draudus, gan lamas, gan rupjības. Tāpēc savstarpēja cieņa būtu panākuma atslēga kopīgā darbā.

Vecmātēm ir vairāki svarīgi uzdevumi dzemdībās. Vissvarīgākais – pieņemt dzimstošo bērniņu. Taču ne mazāk svarīgi ir laikus novērtēt situāciju un īstajā brīdī pieaicināt ārstu, ja dzemdības norit atbilstoši fizioloģiskām normām, tad sniegt sievietei atbilstošu atbalstu, padomu un aprūpi, rūpīgi sekot līdzi notiekošajam un būt gatavai rīkoties neatliekami.

Lai arī cik profesionāla būtu vecmāte, ja māmiņa viņai neuzticēsies un neieklausīsies padomos, labs rezultāts nebūs. Lai dzemdības būtu veiksmīgas, arī māmiņai jāiegulda nopietns un smags darbs.

freepik.com

Uzturs grūtniecības laikā

Pilnvērtīgs uzturs ir viens no veselības stūrakmeņiem ne tikai topošajai māmiņai, bet arī vēl nedzimušajam mazulim. Laika gaitā ir mainījušās gan zināšanas, gan izpratne par to, kas tad sievietei gaidībās būtu jāēd un cik daudz.

Rekomendējamais svara pieaugums grūtniecības laikā sievietei ar normālu svaru pirms grūtniecības ir robežās no 10 kg līdz 16 kg. Ikdienā cilvēkam ir nepieciešams ap 2000 kaloriju dienā. Grūtniecības laikā jāuzņem tikai par 10–15% vairāk kaloriju nekā pirms grūtniecības. Papildu kalorijas nepieciešamas visvairāk tieši grūtniecības pēdējos mēnešos. Pirmajā trimestrī uzņemto kaloriju daudzums būtu jāpalielina par 100 kalorijām dienā, bet otrajā un trešajā trimestrī par 300 kalorijām. Ir ļoti svarīgi, lai uzņemtās kalorijas būtu pareizas, jo diemžēl bulciņas un citi našķi kaitēs ne tikai māmiņas figūrai.

Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka liekais svars pirms grūtniecības, liels svara pieaugums grūtniecības laikā un nepilnvērtīgs uzturs būtiski ietekmē kā pašu grūtniecības norisi, tā arī turpmāko bērna dzīvi un veselību. Visbiežākie sarežģījumi, kas rodas paaugstināta svara dēļ, ir paaugstināts asinsspiediens, gestācijas (grūtniecības) cukura diabēts, palielināts bērna dzimšanas svars.

Sabalansēts uzturs grūtniecības laikā

Vēlamo uzturvielu daudzumu grūtniecības laikā var sasniegt, lietojot pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu, tāpēc ne visām grūtniecēm noteikti ir jānozīmē speciālie grūtnieču vitamīni (izņemot folskābi un jodu). Pilnvērtīgs sabalansēts uzturs nozīmē:

  • uzturā jābūt iekļautām visām produktu grupām;
  • katrā produktu grupā jāizvēlas veselīgi produkti;
  • jābūt dažādībai katrā produktu grupā;
  • jāseko sezonalitātei;
  • priekšroka dodama vietējiem produktiem, īpaši dārzeņiem un augļiem;

No graudaugu produktiem priekšroka jādod pilngraudu produktiem. Tiem būtu jābūt vismaz pusei no visiem graudaugiem. Pilngraudu produkti, kā arī kartupeļi ir salikto ogļhidrātu avots, tie satur vērā ņemamu vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu daudzumu. Jāseko, lai šo produktu pagatavošanā netiktu pievienots daudz tauku (piemēram, eļļā vārīti kartupeļi).

Dārzeņi un augļi ir vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu avots. Dienā ieteicams lietot vismaz piecas porcijas dārzeņu un augļu, turklāt dārzeņiem jābūt lielākai daļai nekā augļiem. Dārzeņu izvēlē jāraugās, lai daļa dārzeņu būtu svaigi, termiski neapstrādāti, un mazāk jālieto konservēti, sālīti un lielā tauku daudzumā stipri sacepti dārzeņi. Labāk lietot sautētus, vārītus dārzeņus zupās vai viegli apceptus dārzeņus. Augļiem pārsvarā jābūt svaigiem, priekšroka dodama svaigiem augļiem, nevis sulām. Konservētu augļu daudzums uzturā ir stipri jāierobežo, jo tie satur lielu daudzumu cukura.

Piena produkti ir īpaši vērtīgi, jo ir olbaltumvielu, kalcija, joda un citu uzturvielu avots. Tomēr jāizvairās lietot treknus piena produktus un saldos jogurtus, kas satur daudz cukura vai mākslīgos saldinātājus. Priekšroka dodama nesaldinātiem fermentētiem piena produktiem (kefīrs, paniņas, dabiskie jogurti). Vērtīgs olbaltumvielu avots ir biezpiens (jāatceras, ka mājas siers satur arī sāli). Arī siers ir būtisks olbaltumvielu un kalcija avots, bet jāizslēdz siera izstrādājumi, kas var saturēt transtaukskābes.

Olbaltumvielu produktu izvēlē priekšroka dodama liesai gaļai un olām. Gaļa ir nozīmīgs dzelzs avots. Ieteicamais gatavošanas veids ir saudzīgs – sautēšana, gatavošana cepeškrāsnī, gaļu nedrīkst sadedzināt. Jāizvairās no gaļas izstrādājumu lietošanas (desām, kūpinājumiem, šķiņķa), jo šādos izstrādājumos olbaltumvielu daudzums ir ievērojami mazāks, bet tie satur daudz sāls, tauku un bieži arī nevēlamas pārtikas piedevas. Savukārt zivis ir nozīmīgs omega-3 taukskābju un D vitamīna avots uzturā. Ieteicams nedēļā zivis lietot divas reizes, no kurām vienā reizē lietot treknas zivis.

Lai saglabātu enerģijas līdzsvaru un nodrošinātu normālu svaru, kā arī iegūtu labumu veselībai, ir jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Jebkuras ķermeņa kustības uzskatāmas par fiziskām aktivitātēm, tostarp pastaigas, darbi mājsaimniecībā, fizisks darbs ar rokām un sports. Grūtniecēm ir piemērota vidējas intensitātes fiziskā slodze. Ja runā par treniņiem, to intensitāte drīkst būt tāda, lai fiziskās slodzes laikā grūtniece pētu brīvi sarunāties.

Fiziskās aktivitātes grūtniecības laikā pozitīvi ietekmē kā mātes, tā bērna veselību: pazemina gestācijas diabēta risku, preeklampsijas risku (paaugstināts asinsspiediens grūtniecības laikā), palīdz regulēt pieņemšanos svarā. Grūtniecei jābūt aktīvai katru dienu, un tas ietver gan rutīnas ikdienas aktivitātes, gan mērķtiecīgus treniņus, ja vien vecmāte vai ginekologs nav noteicis citādi. Grūtniecei nebūtu jāsāk nodarboties ar jauna veida fiziskām aktivitātēm – citādām nekā tās, ar ko viņa nodarbojusies iepriekš. Nav ieteicami tādi sporta veidi, kur iespējamas traumas vai kritieni. Savukārt ieteicami ir sporta veidi, kuru laikā tiek nodarbinātas dažādas muskuļu grupas: peldēšana, ūdens aerobika, pārgājieni, pastaigas, nūjošana.

Padalies ar šo rakstu:

Lasi vēl: