eVeselībasPunkts

Bērnu vakcinācija pret gripu

Tuvojas gripas sezona un aktuāls kļūst vakcinācijas jautājums. Eiropā un arī Latvijā aktuālais gripas laiks ir no decembra līdz pat aprīlim/maijam.

Pieņemt lēmumus par savu un sava bērna veselību un īpaši vakcināciju, nereti mēdz būt grūti sabiedrības spiediena dēļ. Atcerieties, ka šajos jautājumos lēmumus pieņemat jūs, nevis apkārtējie, radinieki vai cilvēki interneta kopienās.

Lai varētu pieņemt izvērtētu un informētu izvēli jums ir būtiski konsultēties ar ārstu, kuram jūs uzticaties un varat uzdot jebkurus jautājumus. Ja kādā brīdī jums liekas, ka jūsu ārsts nav pietiekami kompetents, lai sniegtu jums pilnvērtīgu informāciju - jums ir visas tiesības vērsties pie cita ārsta vai šaura speciālista! Uzdodiet visus jautājumus par kuriem ir šaubas, muļķīgs jautājums ir neuzdots jautājums un labam ārstam būtu jāspēj jums laipni atbildēt uz visiem jautājumiem vai jānosūta pie kolēģa, kas to var izdarīt.

Kritiski izvērtējiet informāciju internetā, īpaši dažādās FB grupās un radikālās kopienās. Mēģiniet izvairīties no satura, kura pamatā ir emocijas, biedējoši stāsti, noliegums pret medicīnu un zinātni. Pieredze rāda, ka šie ir sarkanie karogi pseidozinātniskai un nekorektai informācijai. Pirms uzticaties, padomājiet par to vai jūsu priekšā ir fakti vai personīgie viedokļi un radikāli uzskati!

Latvijā 2019. gadā no 1.oktobra gripas vakcīna visiem bērniem no 6 līdz 24 mēnešiem ir iekļautas vakcinācijas kalendārā un tiek apmaksāta pilnā apmērā. Noteikti izmantojiet iespēju sniegt saviem bērniem papildus vairodziņu šajā sezonā!

Vakcīna tiek kompensēta 100% arī bērniem, kas vecāki par 2 gadiem un slimo ar hroniskām slimībām, kuras iekļauj tos pamata riska grupās.

Bērni no 6 līdz 24 mēnešiem ir atsevišķa augsta riska grupa, neatkarīgi no veselības stāvokļa, tāpat kā grūtnieces. Pamata riska grupas ir cilvēki jebkurā vecumā ar hroniskām slimībām, seniori virs 65 gadu vecuma, cilvēki, kas plāno ārstēšanos stacionārā gripas sezonas laikā, veselības aprūpē nodarbinātie.

Nosacīts risks ir cilvēkiem, kuri darbā daudz kontaktē ar lielām cilvēku masām, piemērām, skolotāji, audzinātāji, pārdevēji utt.

Vakcinēties iesaka arī tiem, kuri dala mājsaimniecību ar tiem, kas ir augsta riska grupās!

Līdz 6 mēnešu vecumam bērnus nevakcinē, tāpēc tiek rekomendēts veikt vakcināciju pret gripu grūtniecības laikā, lai nodotu bērniņam antivielas, kas var sniegt aizsardzību un atbalstu saslimšanas gadījumā pirmajā dzīves pusgadā. Latvijā gripas vakcīnu grūtniecēm arī kompensēs 100% apjomā.

Gripa

Vakcīnu veidi

Gripas vakcīnu vidū ir liela izvēle, bet Latvijā pieejamas ir tikai inaktivētas vakcīnas. To sastāvā ir vienādi antigēni, atšķiras vien ražotājs un vecums, no kura var lietot.

Pašlaik pasaulē ir trīs veidu vakcīnas pret gripu - dzīvas novājinātas, inaktivētas (satur nogalinātu vīrusu vai tā daļiņas) un rekombinantas (satur tikai atsevišķu gripas vīrusa proteīnu, kas iegūts ar speciālu tehnoloģiju).

Dzīvas novājinātas vakcīnas intranazāla (deguna) spreja veidā lieto no 2 gadu vecumu. Latvijā tādas neizmanto, bet varat ar to sastapties, ja dzīvojat Austrijā, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā un Lielbritānijā. Lielbritānijā tieši šī vakcīna tiek piedāvāta bērniem vecumā no 2 līdz 8 gadiem

Rekombinantas vakcīnas ir pašas modernākās - tās nesatur gripas vīrusu vispār, bet tikai tam identiskus proteīnus, kuri netiek audzēti vistu olās, bet gan insektu šūnu kultūrās. Latvijā tādas vēl nav pieejamas.

Inaktivētas vakcīnas - pašlaik visaktuālākās. Inaktivētās lieto arī bērniem līdz 2 gadiem un grūtniecēm. Latvijā šogad pieejamas - VaxigripTetra, FluarixTetra (abas piemērotas bērniem no 6 mēnešiem) un InfluvacTetra (šī gan no 3 gadu vecuma). Valsts šogad kompensē tikai VaxigripTetra un InfluvacTetra. Tieši VaxigripTetra ir paredzēta bērnu no 6 mēnešiem un grūtnieču vakcinācijai. Šīs inaktivētās vakcīnas ir audzētas vistu olās un nesatur adjuvantus vai tiomersālu.

Inaktivētas vakcīnas var droši lietot grūtnieces - vakcināciju parasti veic otrajā vai trešajā trimestrī, bet to var droši veikt arī pašas grūtniecības sākumā. Vakcinēties var arī krūtsbarošanas laikā!

Visas ikgadējās vakcīnas satur vienus un tos pašus vīrusa tipus - tetravalentās jeb kvadrivalentās vakcīnās ir divi A gripas vīrusa celmi un divi B vīrusa celmi.

Vēl aizvien ir pieejamas arī trivalentās vakcīnas, kuras satur divus A tipa un vienu B tipa vīrusu celmu antigēnus, bet tās lietot vairs nav tik lietderīgi un lēnām tās tiks aizvietotas ar tetravalentām vakcīnām. Latvijā bērniem un grūtniecēm kompensē tetravalentas vakcīnas, kurās iekļauts papildus B tipa celms.

Neviens no vakcīnas veidiem nespēj ierosināt saslimšanu ar gripu.

Arī dzīvā intranazālā vakcīna - vīruss tajā ir novājināts tik ļoti, lai nespētu izraisīt saslimšanu, bet tas tik un tā satur antigēnus, kas ierosina imūno atbildi - antivielu veidošanos. Atgādinu, ka Latvijā šādas vakcīnas nelieto Latvijas vakcīnās pret gripu nav dzīvu vīrusu!

Inaktivētās vakcīnās vīruss vispār ir miris un vēl sašķelts fragmentos vai satur vien subvienības.

Ņemiet vērā, ka, ja vakcinējaties vēlu, kad sezona jau ir iesākusies, tad vienmēr pastāv augstāka iespēja jau pirms vakcinācijas vai īsi pēc tās sastapt mežonīgo gripas vīrusu un saslimt. Gripas inkubācijas periods ir vairākas dienas (2-3)!

Cik efektīvas ir šī gada gripas vakcīnas?

Vakcīnas efektivitāte vēl nav zināma, to zinās kad sāksies sezona un būs iespējams noskaidrot kuri vīrusa tipi līdz mums nonākuši. Veidojot gripas vakcīnas, katru gadu tiek prognozēts, kuri tipi būs aktuāli kurā reģionā.

Tā kā ražošanas process kopumā aizņem ap 6 mēnešiem, tad ne vienmēr izdodas uztrāpīt, jo vīrusi pa šo laiku var pārāk strauji mutēt un atnākt pie mums jau ar citu tipu, kurš nav bijis iekļauts vakcīnā. Pašlaik gripas tipi uz ziemu/pavasari tiek prognozēti jau gada sākumā februārī un tiek aktīvi strādāts pie tā, lai saīsinātu ražošanas laiku un varētu to darīt vēlāk, kas uzlabos prognozes.

ASV iepriekšējā sezonā (2018-2019) vakcīnu efektivitāte vecuma grupā no 6 mēnešiem līdz 8 gadiem bija 49%, kas principā nav slikti. Vispārīgi gripas vakcīnai prognozē efektivitāti 60%, ja esam uztrāpījuši uz īstajiem vīrusiem un 40%, ja tie atbilst daļēji. Visvairāk mutē A tips, B tips ir stabilāks, tāpēc parasti uz B tipu pieaugušajiem efektivitāte ir augstāka. Pagājušgad ASV saslimstība ar B tipu starp vakcinētājiem bija zemāka nekā ar A tipu.

Gamelover, Adobe Stock

Gamelover, Adobe Stock

Vakcinācijas kārtība bērniem:

  • Līdz 9 gadiem bērniem pirmreizējo vakcināciju (ja iepriekš nav slimots ar gripu) veic ar divām devām ar viena mēneša intervālu un turpmāk katru gadu ievada tikai ar vienu devu. Ja pirmo reizi vakcinējas pēc 9 gadu vecuma, pietiek ar vienu vakcīnas devu. Arī grūtnieces saņem vienu devu.
  • Vakcīnas ir ražotas pilnšļircē, tas nozīmē, ka deva jau ir individuālā šļircē un netiek izmantoti vairāku devu flakoni.
  • Ja otrās vakcīnas devas saņemšanas laikā bērnam jau paliks 2 gadi - tā tāpat tiks kompensēta 100% apjomā.
  • Es noteikti neieteiktu atlikt otrās devas ievadi bērniem ilgāk par tām 4 nedēļām, jo labāk ir to paveikt agrāk, nekā riskēt, ka vēlāk bērns var saslimt vai rasties citas problēmas, piemērām vakcīnas beigsies, kas liks atlikt otro devu un galu galā iesoļot aktīvajā gripas slimošanas sezonā ar nepilnīgu vakcināciju.
  • Gripas vakcīnu var droši ievadīt vienlaicīgi ar citām vakcīnām, bet tas jādara citā ekstremitātē. Pēc vakcinācijas imunitātes izveidei nepieciešamas vidēji 2-3 nedēļas, tāpēc ir jāvakcinējas laicīgi, bet arī tad, kad sezona jau sākusies - vakcinēties nav par vēlu! Par vēlu ir vienīgi tad kad jau esat saslimuši ar gripu, bet arī tad varat pēc atlabšanas vakcinēties, jo vakcīna satur dažādu vīrusu tipu antigēnus un var sniegt aizsardzību, ja sastapsieties ar tiem.
  • Ikdienas kontrindikācijas kā parasti - akūta saslimšana ar vai bez drudža. Iepriekš smaga alerģiska reakcija pret gripas vakcīnu. Citas kontrindikācijas jau izvērtē jūsu ārs

Blaknes un nevēlamas reakcijas.

Tāpat kā citām vakcīnām, arī gripas vakcīnām ir savs nevēlamo reakciju un blakusparādību profils. Es neiedziļināšos pieaugušajiem ziņotās reakcijās, bet gan tikai bērnu no 6 mēnešiem līdz 3 gadiem ( pēc VaxigripTetra un FluarixTetra).

Visas šīs reakcijas ir īslaicīgas, pārejošas un neprasa nekādu terapiju. Visas iespējamās blaknes un nevēlamās reakcijas par kurām ir ziņots, var atrast katras vakcīnas instrukcijā!

Biežas (>10% vakcinēto) reakcijas bērniem šajā vecumā ir:

  • Vemšana, sāpes muskuļos, sāpes un apsārtums, jutīgums injekcijas vietā , viegla uzbudināmība, apetītes zudums, slikta pašsajūta, paaugstināta temperatūra.
  • Tikai bērniem līdz 2 gadu vecumam novērotas īslaicīgas miegainības un patoloģiskas raudāšanas epizodes.
  • Tikai pēc 2 gadu vecuma bērniem var būt īslaicīgas galvassāpes.

Līdz 10% vakcinēto bērnu:

  • Var piemeklēt ilgstošāk paliekošs zilums, pietūkums vai tūska injekcijas vietā.
  • Bērniem virs 2 gadu vecumam arī drebuļi pie augstas temperatūras.

Ap 1% vakcinēto var reaģēt ar caureju, bet vēl retāk var būt gripai līdzīgi simptomi (bet ne gripa, vienkārši līdzīgas izpausmes) un izsitumi, nieze injekcijas vietā.

Visas augstākminētās reakcijas sākas pirmajās trīs dienās un ilgst 1-3 dienas pēc sākšanās. Ja reakcija sākas vēlāk vai ieilgst - jādomā par iespējamu citu iemeslu, nesaistītu ar vakcināciju.

Ir iespējamas arī nopietnākas un vēl retākas blaknes, kuras var saglabāties ilgāk un var pieprasīt terapiju. Šīs blaknes ir iespējamas dažādos vecumos.

Nerva sāpes, krampji, stīvs kakls, apjukums, nejūtīgums, sāpes un vājums ekstremitātēs, līdsvara zudums, paralīze (Gijēna Barē sindroms, neirīts, encefalomielīts), vaskulīts, kas izpaužas ar izsitumiem vai pārejošām nieru problēmām, pārejoša trombocitopēnija, pārejošs limfmezglu palielinājums.

Šīs blaknes ir ļoti retas (1:10 000 - 1:1 000 vakcinēto) un neskatoties uz biedējošajiem nosaukumiem, tās arī ir lielākoties pašpārejošas.

Šie stāvokļi diemžēl var attīstīties arī kā sarežģījumi pie gripas, pie tam daudz biežāk nekā pēc vakcinācijas.

Protams, ka vienmēr ir iespējamas alerģiskas reakcijas un arī anafilaktiskais šoks.

Ja ir bijusi smaga, anafilaktiska reakcija tieši pret vakcīnu, tad turpmāk šī vakcinācija ir kontrindicēta!

Bailes no anafilaktiskas reakcijas nereti ir arguments, lai atliktu bērna vakcināciju.

Vaccine Safety Datalink pētījumā - no vairāk kā 25 miljoniem (!) 3 gadu laikā saņemtajām vakcīnu devām (dažādas vakcīnas bērniem un pieaugušajiem) tikai 33 cilvēki piedzīvoja anafilaktisku reakciju. No dokumentētājiem gadījumiem - 8 gadījumos reakcija attīstījās 30 min laikā, bet 21 gadījumā pēc ilgāka laika, vienā gadījumā tikai nākamajā dienā. Kā redzat tad risks anafilaksei no vakcīnas ir ārkārtīgi zems.

Guzel Studio, Adobe Stock

Guzel Studio, Adobe Stock

Gripas vakcīna un alerģija pret olām

Agrāk alerģija pret olu bija kontrindikācija vakcinācijai, bet pašlaik tā vairs nav. Ir pierādīts, ka risks alerģiskai reakcijai uz teorētiski iespējamajiem olas komponentiem vakcīnai ir tik zems, ka vakcinācijas labums to pārspēj.

Pēdējā laikā nākas bieži dzirdēt par cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret olām, kas rada iespēju, ka tā ir ļoti izplatīta alerģija, bet tā nav. Tikai 1,3% pieaugušo un 0,2% bērnu skar šāda alerģija.

Ja jums ir aizdomas, ka jums vai bērnam ir alerģija pret olām, vēlams neveikt pašdiagnostiku, bet vērsties pie speciālista, kas to apstiprinās.

Ko tad darīt ar gripas vakcīnu un alerģiju pret olu?

Cilvēki ar vieglām alerģiskām izpausmēm pret olām var veikt vakcināciju parastos apstākļos.

Cilvēki, kuri ir piedzīvojuši smagas reakcijas, kuras ir prasījušas medicīnisku palīdzību arī var veikt vakcināciju, bet tam ir jānotiek medicīnas iestādē un to ir jāpārrauga speciālistam, kas spēj ātri atpazīt un sniegt palīdzību pie smagas alerģiskas reakcijas. Latvijā tas visticamāk nenotiks, bet ja ir iespēja, šo rekomendāciju var izpildīt.

Vakcīnās ir ļoti mazs teorētiski iespējamais „olas” saturs - tas var būt tikai ovoalbumīns vai cāļa atsevišķi proteīni no saistaudiem Visus vīrusus, kas izaudzēti olās kārtīgi attīra, bet teorētiski kaut kas niecīgā daudzumā var palikt. Ne visi ražotāji ziņo par ovalbumīna saturu savās vakcīnās, bet tajos datos, kas ir pieejami, inaktivētās vakcīnās maksimālais ovalbumīna daudzums ir < 1 mikrograms uz 0,5ml devu, savukārt, intranazālajā vakcīnā 0,24 mikrogrami uz 0,2ml devu.

Alerģija pret olu savukārt var būt pret jebkuru olas „sastāvdaļu” - tas nenozīmē, ka jums būs reakcija tieši pret ovoalbumīnu. Tāpat alerģija pret kādu no olas sastāvdaļām nenozīmē, ka jums būs alerģija pret vistas gaļu.

Vaccine Safety Datalink pētījumā par anafilaksi gripas vakcinācijas gadījumos bērniem un pieaugušajiem: 10 anafllakses gadījumi uz 7,4 miljoniem trivalentas inaktivētas vakcīnas devām (vienlaicīgi netika ievadītas citas vakcīnas). Smagu anafilaktisku alerģisku reakciju vidējais biežums te ir vien 1,35 uz 1 000 000 devu (ar inaktivētām un arī dzīvām vakcīnām)! Lielākā daļa anafilakses gadījumu nebija saistīti ar olu proteīniem, kas ir vakcīnā.

Papildus informāciju par minētajām vakcīnām pret gripu meklē:

Lasi vēl: